Gan lieli, gan mazi ar prieku gaida Ziemassvētkus. Neatņemama sastāvdaļa visās ģimenēs ir Ziemassvētku pantiņi, kas tiek skaitīti pie eglītes, lai saņemtu dāvanas. Dažādi Ziemassvētku pantiņi mums tiek mācīti jau no mazām dienām un pantiņš par pīrāgu, kuram abi gali apdeguši, noteikti ir populārākais. Ja agrāk pantiņus mācīja mamma tad tagad daudzi, tostarp bērni, Ziemassvētku pantiņus meklē paši ar interneta starpniecību, lai visiem sagādātu pārsteigumu svētku kulminācijas brīdī. Protams, ka mūsdienās vispopulārāk ir to darīt ar interneta starpniecību, piemēram, šeit ir daudz pantiņu – https://labadavana.lv/apsveikumi/svetki/ziemassvetki/. Šādi pantiņus ir iespējams atrast daudz ātrāk. Tradīcijas norise gan ir palikusi nemainīga – dāvana tiek saņemta pēc pantiņa noskaitīšanas.
MAZI NIECIŅI VAI LIELAS DĀVANAS – KO DĀVINĀT CITIEM ZIEMASSVĒTKOS
Daudzi uzsver, ka svētkos pats galvenais nav materiālas dāvanas, bet laba vēlējumi, gaišas un patīkamas emocijas, kas nav melots, jo dāvanas tiešām nav noteicošais. Ziemassvētkos vienmēr tiek piekoptas dažādas tradīcijas – citas tikai ģimenei raksturīgas, savukārt citi atkal izvēlas dažādu citu tautu paražas. Ziemassvētku laikā cilvēki kļūst saticīgāki, labestīgāki un iegrimst pārdomās par to, ka aizvadīts vēl viens gads un kas tajā ir mainījies salīdzinoši ar iepriekšējo. Nenoliedzami cilvēki izvēlas dāvināt lietas ar nozīmi, nevis paķert pirmo, ko ierauga veikala plauktā. Arī nelielas dāvaniņas vienmēr liks pasmaidīt. Dažādi svētku pantiņi un novēlējumi noteikti paspilgtinās Ziemassvētku vakara piedzīvojumus.
VAI LATVIJĀ ZIEMASSVĒTKUS VISI SVIN REIZĒ?
Citu valstu Ziemassvētku tradīcijas var atšķirties no mūsējām un tas ir tikai normāli. Pareizticīgo konfesijas pārstāvji Ziemassvētkus svin 7. janvārī, taču, 31.decembrī apmainās ar dāvanām. Kad 15. gadsimtā notika Baznīcas kalendāra maiņa, Austrumu baznīca izvēlējās turpināt lietot Juliāna kalendāru, kas esot ticis lietots arī Jēzus dzimšanas laikā. Daudzi Ziemassvētkus sagaida ar gavēni, vēl kāds izvēlas pielietot citu valstu un kultūru tradīcijas. Svētku būtība paliek nemainīga, tādēļ nav pareizu vai nepareizu svētku sagaidīšanas tradīciju. Arī daļa latviešu Ziemassvētkus svin vēlāk, kopā ar pareizticīgo konfesiju pārstāvjiem.