Paši Himalaju kalni var būt uzskatīti par šī auga rašanās vietu. Vietējie iemītnieki šos kokus sauc jau par “svētajiem augļiem”. Ķīnā tas labums, ko tad dot smiltsērkšķu stādi, ir atklāts veselus 12 gadsimtus. un saskaņā ar to mongoliešu leģendu, pats Čingishans un vēl viņa karavīri pirms jebkuras uzvaras lietoja konkrēti smiltsērkšķi. Smiltsērkšķu augļi un vēl tā unikalitāte jau ir skaidra un patlaban. Koši oranžās ogās zinātnieki ir uzgājuši pārsteidzošu Omega vielu esamību: Omega-3, -6, -9 kā arī retās Omega septiņi skābes, protams, arī tās ir un būs pārpilnas jau ar minerālvielām un dažādiem vitamīniem(spied te – Amberfarm). Tādēļ daudzās valstīs daudzus gadsimtus smiltsērkšķi jeb zelta koks tiek lietoti, lai uzlabotu imūnsistēmu, pazeminātu holesterīna līmeni, palēninātu vecuma pazīmes un dziedētu dažādas ādas slimības.
Smiltsērkšķi – to īpašības un arī sastāvdaļas
Smiltsērkšķu ogas tiek klasificētas kā arī vitamīnu saturošais produkts. Šeit ogas satur dažādus provitamīnus A( līdz pat 10,9 mg%) un arī vitamīnus (B1, B2, B3, B6, C, E, K utt.). Ogas satur pat 3-6% cukura (fruktoze va glikoze), organiskās skābes (līdz 2,5%) – ābolu un vīnskābi utt., Miecvielas, dzeltenā krāsvielu pigmenta kvercetīnu, taukaino eļļu, kuras ogu mīkstumā jau ir 9%, pie tam seklās pat veseli divpadsmit procenti.
Lapās un arī mizā bija atrasts 0,4% apmērā alkaloīds hipofēns, askorbīnskābe un pat līdz desmit dažādiem tanīniem, bet auga mizā – līdz trīs procentiem atšķirīga sastāva taukvielas.
Smiltsērkšķu ogas uzkrāj taukvielu, kura sastāv no triacilglicerīniem ar piesātinātām un nepiesātinātām taukskābēm, starp pēdējām dominē mononepiesātinātās skābes; organiskās skābes, pektīns, miecvielas, flavonoīdi, nikotīnskābe un folijskābe, makro un mikro elementi (bors, dzelzs, cinks, varš, mangāns, kālijs, kalcijs), cukuri un citi augu izcelsmes antibiotiku veidi.
Smiltsērkšķu eļļa no mīkstuma jau ir spilgti oranžīgā krāsā, no sēklām – dzeltens, turklāt to sastāvs mazliet ir atšķirīgs viens no otra. Ogu mīkstuma eļļa satur līdz 0,35% karotīna un karotinoīdus, tiamīnu, diezgan milzīgu skaitu tokoferola – 0,165%, un vēl būtisku daudzuma vitamīna F, kas regulē ādas vielu apmaiņu.
Smiltsērkšķu ogas un to ietekme un vēl izmantošana
Tradicionālajā medicīnā smiltsērkšķi var būt lietoti zarnu stiprināšanā, jo tie labvēlīgi ietekmē gan zarnu, gan kuņģa stāvokli. Smiltsērkšķi ir lielisks dezinfekcijas, kā arī rētu dzīšanas līdzeklis. Smiltsērkšķim ir lieliskas reģenerējošas īpašības, līdz ar to to bieži izvēlās dažnedažāda smaguma apdegumiem, kā arī cita veida ādas slimībām – vecuma plankumi, grumbas, rētas.
Smiltsērkšķu sula un arī nogatavojušās smiltsērkšķu ogas uzlabo ēstgribu kā arī var tikt pielietotas dažādām gremošanas sistēmas patoloģijām, turklāt sulas cena nebūs ir augsta kā varētu šķist. Protams, tomēr ir iespējama arī smiltsērkšķu sulas pagatavošana mājas apstākļos.
Smiltsērkšķu augi var tikt daudz lietoti ēdiena pagatavošanā: var būt gatavotas sulas, eļļas, kompoti, želeja, marmelāde, ievārījums uc. Bez tam smiltsērkšķu eļļa kuņģim ir ļoti laba lieta.
Ilgstošai lietošanai pašas smiltsērkšķu ogas vai varbūt saberzē ar cukuru, vai varbūt sasaldē (vitamīni ogās saglabājas līdz pat gadam), tādējādi smiltsērkšķi ziemai tiek gatavoti. Šos augļus jau var arī izžāvēt.
Mūsdienās eksistē ļoti daudzi produkti un dažādas receptes, kā lietot smiltsērkšķus mājas apstākļos, piemēram, veselībai ir smiltsērkšķu eļļa kapsulās, ko var izmantot labāk pēc konsultācijas ar ārstu.