Latvijā starp populārākajiem svētkiem ierindojas Ziemassvētki, Jaunā gada sagaidīšana un svinības un Jāņi. Pēc Ziemassvētku sagaidīšanas sākas rosība, kas saistīta ap Jaungada ballīšu organizēšanu. Visā pasaulē šos svētkus nesvin vienādi, piemēram, Krievijā Jaunā gada svinības ir ar klātiem galdiem, ģimenes kopā sanākšanu un dāvanu dāvināšanu. Tiek skaitīti jaungada pantiņi, izteikti novēlējumi un visādi citādi labi pavadīts laiks. Smiekli, spēles, neformāla gaisotne, uzkodas un atspirdzinājumi ir tas, kas daudziem asociējas ar Jaunā gada balles svinēšanu(skatīt te – jautri vēlējumi jaunajā gadā). Ir valstis, kurās svinības tiek papildinātas ar karnevālu.
KAD JAUNO GADU SVIN CITUR?
Ticējums vēsta, ka Jaunais gads jāsagaida tā, kā ir vēlēšanās to pavadīt. {Jaunā gada naktij tiek piedēvētas arī maģiskas spējas un daudzi uzskata, ka tas ir visa jaunā sākums. Runā, ka Jaunā gada naktī piepildoties visas vēlēšanās un nakts ir maģiska.} Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas visā pasaulē ir dažādas, turklāt, Jaunais gads netiek sagaidīts tikai ar laika nobīdi laika zonu dēļ, bet gan ar vairāku mēnešu starpību. Kā spilgtāko piemēru var minēt Ķīniešu jauno gadu, kas daudzviet tiek uzskatīts par to vienīgo un īsto jauno gadu, kas tiešām simbolizē visa jaunā sākumu. Tas var būt katru gadu savādāks datumos, jo tiek atzīmēts laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim. Tas tiek svinēts mēness kalendāra pirmajā dienā. Interesanti, ka antīkā pasaule jauna gada sākumu atzīmēja pirmajā martā.
KĀ JAUN GADU SVIN LATVIJĀ?
Latviešu Jaunā gada svinēšanas tradīcijās ir iegājies, ka to sāk svinēt jau dienu iepriekš – Vecgada vakarā. Kad pulkstenis nozvana pusnakts iestāšanos, tiek atkorķēts šampānietis un sveikti visi radi un draugi, novēlot tiem laimīgu un saticīgu jauno gadu. Teju vienlaicīgi visas pasaules iedzīvotāji vienojas vienā lielā kopīgā vēlējumā! Vēl Jaunajā gadā latvieši labprāt lej laimītes kausējot alvu. Tas ir zīlēšanas veids, kas pie mums kļuva populārs tieši Padomju laikā, taču tā saknes ir meklējamas Senajā Grieķijā.